Vilka emuāri

Pagājušā gada novembra sākumā plaši tika paziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas (TK) Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (ITTETA) ir apstiprinājusi sabiedrisko sakaru veidošanas vietnes „Twitter” terminu atbilsmes latviešu valodā. Par „pareizu” ar klātesošo komisijas locekļu vienas balss pārsvaru tika pasludināti sarunvalodā lietoti tieši pārcēlumi (tviteris, tvīts, tvītot, tvītotājs utt.). Nākamajā ITTETA sēdē šis lēmums, pamatojoties uz valodnieku un nozares pārstāvju iebildumiem, gan tika atcelts. Tomēr par to droši vien daudzi nav dzirdējuši (sk. http://www.termnet.lv/uploads/protokols340.pdf).

Jau tad uzskatīju, ka latviešu valodā pieņemtajai atbilsmei jābūt neitrālai — nesaistītai ne ar vienu no šāda veida sabiedrisko sakaru veidošanas vietņu nosaukumiem (mēs taču nesaucam visus līdznēsājamos tālruņus par nokijām vai ēriksoniem). Tomēr daļa apakškomisijas locekļu tajā neieklausījās, jo tobrīd visi bija dzirdējuši tikai par vietni „Twitter”, bet nezināja, ka tīmeklī ir arī citas šāda veida vietnes, kas savus ierobežota garuma ziņojumus sauc citādāk. Ja pieņemtu, ka „Twitter” ziņojumus sauc par „tvītiem”, tad vienā mirklī latviešu valodā būtu „pilna Māras istabiņa” ar dažādiem jocīgiem pārcēlumiem — sākot ar tvītiem („Twitter”), pļurkiem vai pļurkšķiem („Plurk”), baziem („Google Buzz”) un beidzot ar jaikiem („Jaiku”) un kvaikiem („Qaiku”). Šo sarakstu varētu turpināt, jo ir vēl daudz citu sabiedrisko sakaru veidošanas vietņu, kas piedāvā šāda veida ziņojumu publicēšanu, piemēram, „Facebook”, „Draugiem.lv”, „One” u.c.

Ko es ar visu iepriekš minēto vēlējos pateikt? Vēsts ir pavisam vienkārša — latviešu valodā šādiem ierobežota apjoma (parasti 140 rakstzīmju) ziņojumiem iespējams izvēlēties vienu atbilsmi (arī dažas sabiedrisko sakaru veidošanas vietnes lieto angļu valodas terminu „short message” vai „message”). Diemžēl latviešu valodā atbilsme „īsziņa” jau ir aizņemta sakaru nozarē. Tomēr mūsu valodas bagātība ļauj šai vajadzībai izvēlēties līdzīgu atbilsmi — sīkziņa. Sīkziņa ir īss ieraksts par aktuālu notikumu, pašlaik darāmo darbu, problēmjautājumu vai tamlīdzīgi.

Lai gan informācijas tehnoloģijas nozarē arvien plašāk tiek izmantoti pārcēlumi vai kalki no angļu valodas, tomēr es saskatu iespēju pakāpeniski no tiem atteikties. Viens no šādiem piemēriem ir termins „datubāze”, ko var aizstāt ar īsāku un ar ierastiem latviešu valodas vārddarināšanas līdzekļiem veidotu jaunvārdu „datnīca”.

Lai saprastu, kāpēc datnīca ir piemērots šī jēdziena apzīmējums, jānoskaidro, ko tad mēs saprotam ar terminu „datubāze”. Terminu vārdnīcā šis jēdziens tiek skaidrots šādi: „Savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību izveidots un organizēts tā, lai nodrošinātu tajā ievadītās informācijas izguvi, veiktu tās atlasi un kārtošanu.” Kā redzams no definīcijas, tad datubāze būtībā ir sava veida elektroniska vārdnīca. Tādēļ arī šī jēdziena apzīmējums „datnīca” cilvēkam ļauj vieglāk izprast jēdziena būtību. Savukārt datubāze (it īpaši gadījumos, kad šis termins tiek rakstīts divos vārdos — datu bāze) vairāk norāda uz sistēmu, kurā dati tiek apkopoti, nevis uz apkopoto saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, es ieteiktu satura apzīmēšanai izmantot terminu „datnīca”, nevis „datubāze”.

Latvijas veikalos arvien plašāk iespējams iegādāties īpašus datorus, kas paredzēti elektronisko grāmatu (e-grāmatu) lasīšanai. Šie datori parasti tiek veidoti kā plaukstdatori vai planšetdatori, izmantojot īpašas ekrānu izstrādes

Grāmatdators "Asus Eee Reader"

tehnoloģijas, lai pēc iespējas mazāk nogurdinātu lasītāju acis. Daži ražotāji (piemēram,  Asus ) piedāvā ierīces ar diviem ekrāniem, kas arī  izskatās kā grāmatas. Rakstos par šīm ierīcēm, kas pašlaik tulkoti vai sarakstīti latviešu valodā un ir atrodami tīmeklī, tiek izmantots burtisks tulkojums no angļu valodas — e-grāmatu lasītājs, e-lasītājs (angliski — e-book reader, e-book device, e-reader). Tomēr latviešu valodā šāds burtisks tulkojums ir maldinošs, jo lasītājs ir aktīvais darītājs, bet šajā gadījumā ierīce ir tā, no kuras tekstu lasa cilvēks. Tāpēc, tulkojot vai veidojot jaunu terminu, vienmēr ir jāizmanto arī veselais saprāts un uzticami latviešu valodas avoti.

Grāmatdators "Apple iPad"

Lasītājs latviešu valodā var būt aktīvais darītājs (1. Cilvēks, kas lasa; cilvēks, kas mēdz lasīt; tas, kam paredzēta kāda literatūra. 2. Bibliotēkas, lasītavas apmeklētājs. Latviešu valodas vārdnīca, Avots, R., 2006). Lasītājs var būt arī datu nolasīšanas ierīce, piemēram, viedkaršu lasītājs, zibatmiņas karšu lasītājs. E-book reader nav ierīce, kas paredzēta parasto grāmatu skenēšanai un pārvēršanai ciparu formātā (nav aktīvais darītājs — lasītājs), bet gan ierīce (dators), kas paredzēta ciparu formātā

Grāmatdators "Amazon Kindle 2"

pārvērstu grāmatu (e-grāmatu) lasīšanai (lasītājs ir cilvēks, kas skatās ekrānā un lasa). Tāpēc burtiskais tulkojums e-grāmatu lasītājs neiztur kritiku. Neder arī piedāvātais ieteikums šādas ierīces saukt par lasāmrīkiem.  Piedāvātā atbilsme ir pārāk nekonkrēta, un pie lasāmrīkiem pieskaitāmas arī grāmatzīmes, brilles un citi lasīšanas palīglīdzekļi (gan fiziski, gan virtuāli). Savukārt atbilsme grāmatdators viennozīmīgi izsaka jēdzienu — grāmatu lasīšanai īpaši izstrādātu datoru. Šādu grāmatdatoru var izmantot arī citiem mērķiem (atkarībā no tehniskajām iespējām), bet ražotājs šo ierīci ir veidojis īpaši e-grāmatu lasīšanai.
Ja piekrīti manam ierosinājumam, nobalso par terminu „grāmatdators” LZA Terminoloģijas komisijas ITTE terminoloģijas apakškomisijas izsludinātajā aptaujā.

Lietuvieši apzinās, ka viņu valoda ir senākā dzīvā indoeiropiešu valoda. Latviešu valoda ir nākamā, tikai mēs arvien vairāk un vairāk attālināmies no savas valodas saknēm, plaši pārņemot citu valodu vārdus. Domāju, ka šī mazvērtības pazīme sakņojas mūsu vēsturē, jo pietiekami ilgi esam bijuši pakļauti citu valodu ietekmei (vācu, zviedru, krievu). Tagad, kad ir iespēja pašiem visu veidot, vairs nespējam būt paši, bet čakli cenšamies pielāgoties angļu valodai – paverdzināt gan sevi, gan savu valodu.