| Vilx.LV Leţi kēļ Saksā kēļ |
|
|
Kuolmõz stuņd
|
|
| Sõnād | Vārdi |
| Līvõ kēļ | Leţi kēļ |
| āiga, āiga, āigō, aigad | laiks |
| akadēmij, akadēmij, akadēmijõ, akadēmojõd | akadēmija |
| amā, amā, ammõ, amād | viss |
| kizzõ, kizūb, kiziz | jautāt |
| knaš, knaš, knaššõ, knaššõd | skaists |
| kōgiņ | ilgi |
| kȭnka, kȭnka, kõkõ, kȭnkad | kāpa |
| kui | kā |
| kuņšt, kuņšt, kuņštõ, kuņštõd | māksla |
| kus | kur |
| mäd | mūsu |
| meŗ, mier, mierda, mierūd | jūŗa |
| mōļt, mōļtõ, mōļtõb, mōļtiz | gleznot, krāsot |
| mõtsā, mõtsā, mõtsõ, mõtsād | mežs |
| ōļaz, aļļõ, ōļaztõ, aļļõd | zaļš |
| opātiji, optātijiz, optātijizt, optātijizt | skolotājs/a |
| pitkā, pitkā, pitkõ, pitkād | garš |
| plagā, plagā, plaggõ, plagād | karogs |
| rānda, rānda, randõ, rāndad | jūŗas krasts, jūŗmala, piekraste |
| sǟl | tur |
| siņ/ņi, siņiz, siņizt, siņņizt | zils |
| sinnõn | tev |
| täd | jūsu |
| täm | viņa |
| tienū | paldies |
| tūdla, tulāb, tuļ | nākt |
| tuoi, tuoiz, tūoizta, tuoizt | otrais |
| vālda, vālda, vāldõ, vāldad | balts |
| väggi | ļoti |
| verm, verm, vermõ, vermõd | krāsa |
| vež, vied, vietā, viedūd | ūdens |
| vȯdl/õ, vȯdlõb, vȯdliz | gaidīt |
| võidõ, võib, võiž | varēt |
| Saruna | |
| Kōrli: Jõvā pǟva! | Laba diena! |
|
Jōņ: Nu, pǟva, pǟva. |
Nu laba, laba. |
|
Kōrli: Kui siz lǟb? |
Kā tad iet? |
|
Jōņ: Tienū, jõvīst. Agā sinnõn? |
Palies, labi. Kā tev? |
|
Kōrli: Tienū, ka jõvīst. |
Paldies, arī labi. |
|
Jōņ: Kus um sin sõbrā? |
Kur ir tavs draugs? |
|
Kōrli: Min sõbrā um rāndas. Ta mōļtõb. Täm sõbrād attõ ka sǟl. Meŗ um väggi knaš. Vež um nei siņņi, kȭnkad nei vāldad ja mõtsā nei ōļaz. |
Mans draugs ir jūrmalā. Viņš glezno. Viņa draugi arī ir tur. Jūŗa ir ļoti skaista.Ūdens ir tik zils, kāpas tik baltas un mežs tik zaļš. |
|
Jōņ: Nǟ, ne attõ līvõd plagā vermõd. Siņņi meŗ, vāldad kȭnkad ja ōļaz mõtsā. |
Jā, tie ir lībiešu kaŗoga krāsās. Zila jūŗa, baltas kāpas un zaļš mežs. |
|
Kōrli: Līvõd plagā um knaš. |
Lībiešu karogs ir skaists. |
|
Jōņ: Kas sin sõbrā jou kōgiņ mōļtõb? |
Vai tavs draugs jau ilgi glezno? |
|
Kōrli: Nǟ, kōgiņ. Amā pǟva. Ja pǟva um nei pitkā. Rāndas attõ Kuņšt Akadēmij studentõd. Ne ka mōļtõbõd. Mäd opātiji um ka sǟl. Āiga um nei jõvā. Ma jou ka mōltõb. |
Jā, ilgi. Visu dienu. Un diena ir tik ilga (gaŗa). Jūrmalā ir Mākslas akadēmijas studenti. Viņi arī glezno. Tur ir arī mūsu skolotājs. Laiks ir tik labs. Es jau arī gleznoju. |
|
Jōņ: Kas sa ka mōļtõd? |
Vai tu arī glezno? |
|
Kōrli: Nǟ, ma mōļtõb. Mēg amād mōļtõm sǟl. |
Jā, es gleznoju. Mēs visi tur gleznojam. |
|
Jōņ: Ak nei. Nu siz ma tulāb ka. |
Ak tā. Nu tad es arī nākšu (iešu). |
|
Kōrli: Jõvīst. Sǟl um nei knaš. Kas täd opātiji tulāb ka? |
Labi. Tur ir tik skaisti. Vai tavs skolotājs arī nāks (ies)? |
|
Jōņ: Võib vȱlda. Ma kizūb. |
Varētu būt (varbūt). Es pajautāšu. |
|
Kōrli: Jõvīst. Siz mēg vȯdlõm. |
Labi. Tad mēs gaidīsim. |
|
Jōņ: Jõvīst. |
Labi. |
| Pamta skaitļa vārdi | |
| 1 ikš, īd, īdtõ, īd | viens |
| 2 kakš, kõd, kõdtõ, kõd | divi |
| 3 kuolm, kuolm, kuolmõ, kuolmõd | trīs |
| 4 nēļa, neļa, neļļõ, nēlad | četri |
| 5 vīž, vīd, vīdtõ, vīd | pieci |
| 6 kūž, kūd, kūdtõ, kūd | seši |
| 7 seis, seis, seisõ, seisõd | septiņi |
| 8 kōdõks, kōdõks, kōdõksõ, kõdiksõd | astoņi |
| 9 īdõks, īdõks, īdõksõ, īdosõksõd | deviņi |
| 10 kim, kim, kimmõ, kimmõd | desmit |
| Pamata skaitļa vārdus no 11 līdz 19 veido kā salikteņus, pievienojot skaitļa vārdiem no 1 līdz 9 salikteņa sastāvdaļu -tuoistõn, kas latviski būtu -padsmit. Piemēram, - 11 ikštuoistõn, ikštuoistõn, ikštuoistõnt, ikštuoistõnd. | |
|
Desmitu
nosaukumus veido, pievienojot skaitļa vārdiem no 2 līdz 9 salikteņa
sastāvdaļu -kimdõ, kas latviski ir -desmit. Piemēram, - 20 kakškimdõ, kakškimdõ, kakškimdõ, kakškimdõd. |
|
|
Tālākā
skaitīšana notiek, pievienojot klāt attiecīgi pamata skaitļa vārdus no 1
līdz 9, rakstot tos beigās kā atsevišķu vārdu. Piemēram, - 21 kakškimdõ ikš, kakškimdõ īd, kakškimdõ īdtõ, kakškimdõ īd. |
|
| 100 sadā | simts |
| Simtu nosaukumus, sākot no 200, veido ar sastāvdaļu - sadā, kas latviski ir simts. Loka tikai salikteņa pēdējo sastāvdaļu. Saliktos skaitļa vārdus no 101 līdz 199, no 201 līdz 299 utt. raksta atseviški un loka tikai pēdējo vārdu. | |
| 200 kakšsadā | divi simti |
| 300 kuolmsadā | trīs simti |
| 456 nēļasadā vīzkimdõ kūž, kūd, kūdtõ, kūd | čertrsimt piecdesmit seši |
| 1000 tūontõ | tūkstotis |
| Saliktos pamata skaitļa vārdus, sākot ar 2000, raksta atsevišķi. Saliktos pamata skaitļa vārdus no 1001 līdz 1999, no 2001 līdz 2999 utt. raksta atsevišķi. | |
| 2000 kakš tūontõ | divi tūkstoši |
| 7000 seis tūontõ | septiņi tūkstoši |
| 1938 tūontõ idõksadā kuolmkimdõ kōdõks | tūkstoš deviņi simti trīsdesmit astoņi |
| Kui vanā sa ūod? | Cik vecs tu esi ? |
| Ma um kuolmkimdõ āigastõ vanā. | Es esmu trīsdesmit gadu vecs. |
|
(C) Vilx, 2006 - 2007 |
|